“DAV laukumos Ganību ielā 84, Salnas ielā 20 un Paula Lejiņa ielā 6 ir nodrošināti bioloģisko atkritumu konteineri, kuros Jelgavas iedzīvotāji aicināti ievietot savāktās koku lapas. Vienā reizē fiziska persona drīkst nodot līdz četriem maisiem, kuru tilpums nepārsniedz 120 litrus. Būtiski, ka lapas konteinerā ir jāievieto bez atkritumu maisiem,” norāda laukumu apsaimniekotāja uzņēmuma “Zemgales EKO” valdes locekle Kristīne Stukina. Viņa atgādina, ka konteinerā līdz ar koku lapām nelielos daudzumos drīkst ievietot arī ziedus, nezāles, pļauto zāli un saknes līdz diviem centimetriem diametrā. Jāatceras gan, ka DAV laukumos netiek pieņemtas tūjas un to zari, jo tūjas negatīvi ietekmē kompostēšanās procesu un tiek klasificētas kā sadzīves atkritumi.
DAV laukumi Paula Lejiņa ielā 6 un Salnas ielā 20 iedzīvotājiem pieejami pēc vienota darba laika – no otrdienas līdz svētdienai no pulksten 8 līdz 19. Savukārt laukums Ganību ielā 84 ir atvērts pirmdienās no pulksten 8 līdz 19, no otrdienas līdz piektdienai no pulksten 8 līdz 17, bet sestdienās no pulksten 9 līdz 14.
Uzņēmējiem lapu savākšana – maksas pakalpojums
Būtiski uzsvērt, ka DAV laukumu konteineri bioloģiskajiem atkritumiem nav paredzēti juridiskām personām. Uzņēmēji aicināti izvēlēties alternatīvus risinājumus uzņēmumā SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” – pieteikt izvešanu vai patstāvīgi organizēt lapu nodošanu poligonā “Brakšķi”.
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” bioloģiski noārdāmo atkritumu nodošanai iespējams pieteikt lielmaisu, kura ietilpība ir viens kubikmetrs, vai konteineru ar ietilpību līdz septiņiem kubikmetriem. Abos gadījumos pakalpojumā iekļauta arī savākto koku lapu izvešana no klienta adreses.
Vienlaikus koku lapas iespējams nodot arī poligonā “Brakšķi” – nodotais apjoms tiks apzināts, atvestos atkritumus nosverot. Uzņēmumā atgādina, ka lielmaisā un konteinerā drīkst ievietot tikai koku lapas, puķu lakstus, mazus koku zarus un nelielus dārza atkritumus. Tie nav paredzēti skujkokiem (tūjām, eglēm), kā arī sadzīves, būvniecības, plastmasas, stikla un citu veidu atkritumiem. Plašāka informācija par pakalpojumiem un to izmaksām pieejama uzņēmuma mājaslapā www.komunalie.lv vai pa tālruni 28626261 un 29425342.
Dārza atkritumus drīkst kompostēt
Pilsētas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums pilnsabiedrība “JKP” papildina: savāktās koku lapas drīkst ievietot arī brūnajā konteinerā, kas paredzēts bioloģiskajiem atkritumiem, ja vien īpašumā tāds ir nodrošināts. Tāpat dārza atkritumus drīkst kompostēt savā īpašumā, ja mājkompostēšana ir reģistrēta pilnsabiedrībā “JKP”. Uzņēmumā uzsver, ka mājkompostēšana ir videi draudzīgs risinājums, taču tai ir jāatbilst Jelgavas valstspilsētas pašvaldības sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošo noteikumu prasībām – ierīkotais komposts nedrīkst radīt draudus cilvēku drošībai, veselībai, videi vai citu personu īpašumam. Lai pieteiktu mājkompostēšanu, iedzīvotāji pilnsabiedrībai “JKP” aicināti iesniegt apliecinājumu. Vairāk par šo iespēju var uzzināt, zvanot pa klientu apkalpošanas tālruni 63026010 un tīmekļvietnē www.atkritumijkp.lv.
Koku lapas aizliegts dedzināt un ierakt zemē
Būtiski uzsvērt, ka koku lapas tiek klasificētas kā bioloģiskie atkritumi, kas pielīdzināmi sadzīves atkritumiem, līdz ar to tās ir aizliegts dedzināt, ierakt zemē un novietot tām neparedzētās vietās, tostarp pie atkritumu konteineriem, uz ielām, skvēros, parkos, mežos. Saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas saistošajiem noteikumiem ielu saslaukas, smiltis un bioloģiski noārdāmos dārzu un parku atkritumus, tajā skaitā koku lapas, zarus un nopļauto zāli, bez saskaņošanas ar atkritumu apsaimniekotāju aizliegts bērt arī sadzīves atkritumu konteineros.
Vienlaikus pašvaldības policija atgādina, ka atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem īpašuma saimniekam jārūpējas ne tikai par sava īpašuma sakopšanu, bet arī jānodrošina piegulošās teritorijas sakopšana – nokritušo lapu savākšana, publiskā lietošanā esošo ietvju līdz brauktuves malai uzturēšana. Īpašu uzmanību iedzīvotāji aicināti pievērst gūlijām. Mitrā laikā uz ietvēm sakritušās koku lapas kļūst slidenas un var radīt bīstamas situācijas gājējiem, savukārt grāvju un caurteku tīrīšana ir būtiska, lai izvairītos no nosprostojumiem, kas var izraisīt gruntsūdeņu celšanos un īpašuma applūšanu. Jāatgādina, ka fiziskām personām ir jānodrošina privātīpašumam piegulošo publiskā lietošanā esošo ietvju uzturēšana līdz pieciem metriem, bet juridiskām personām – līdz 10 metriem no zemesgabala robežas.
