Balstoties uz Latvijas Republikas Zemkopības ministrija iniciatīvu, 5. augustā LR Ministru kabinets nolēma līdz 4. novembrim izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā. Saistībā ar šīs vasaras lietavu radītajiem plūdiem zaudējumi radušies teju visās lauksaimniecības nozarēs visā Latvijas teritorijā.
Faktiski jau no 2023. gada lauku saimniecības saskaras ar savai pastāvēšanai izaicinošiem riskiem. 2023. gada klimatiskie apstākļi radīja būtiskus zaudējumus augkopībā, īpaši graudkopībā. Arī kara darbība Ukrainā ietekmēja atsevišķu izejvielu iepirkuma cenu kāpumu, un tika zaudēti divi lieli eksporta tirgi lauksaimniecības produkcijai (Krievija, Baltkrievija). 2023. gada neiegūtie ieņēmumi un paaugstinātā pašizmaksa augkopībā ietekmēja kā augkopības, tā lopkopības lauku saimniecības. 2024. gada klimatisko apstākļu radītie zaudējumi atsevišķām saimniecībām turpināja negatīvās naudas plūsmas attīstību. 2025. gada lietavu radītā mitruma rekords atsevišķās Latvijas teritorijās ir pārsniedzis vēsturiskas normas. Atsevišķām saimniecībām 2025. un 2026. gads var kļūt par izšķirošiem gadiem, kad tiek mainīta līdzšinējā saimniekošanas metode, kārtība, apjoms jeb saimniekošana tiek pārtraukta.
Ārkārtas situācija ir ne tikai normatīvs, tā ir iespēja izmantot tiesības lauku saimnieku rīcībai. Iespēja pārskatīt uzņemtās saistības, tajā skaitā līgumiskas saistības aizņemtiem finanšu līdzekļiem, norēķinu darījumiem un citiem.
Par to, kādas ir iespējas Latvijas lauku saimniecībām ārkārtas situācijas lauksaimniecībā ietvaros un kādi ir praktiski risinājumi, informācijas apmaiņai 24. oktobrī tikās lauku saimnieki Turaidā, Siguldas novadā, LLKC Pierīgas konsultāciju biroja organizētās biznesa brokastīs.
Tikšanās dalībnieki – lauku saimnieki, speciālisti no Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, ALTUM Vidzemes reģionālā centra, AS “Swedbank”, zvērināts advokāts Dāvis Volksons, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Klientu apkalpošanas atbalsta daļa, LLKC Pierīgas konsultāciju birojs.
Tikšanās notika zīmīgā vietā, Turaidas muzejrezervāta Magazīnas ēkā. Ēkā, kurā 19. gs. 40. gados tika izveidota graudu krātuve jeb “banka”, lai neražas gados zemniekiem ir iespēja piekļūt sēklas krājumiem. Saimniekiem bija iespēja aizņemties graudus, lai rudenī atgrieztu aizņemto ar procentiem, šādi veidojot graudu krājumus citām sezonām.
Tikšanās ietvaros tika pārrunāti praktiski risinājumi investīciju atbalsta projektu īstenotājiem un platību maksājumu programmu nosacījumu atkāpēm. Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Sandris Briedis informēja par atkāpēm nosacījumu īstenošanā. Ja ir iesniegta informācija, LAD EPS jeb LAD mobilajā aplikācijā ir veikta foto fiksāža teritorijām jeb sējumiem/stādījumiem ar klimata radītajiem postījumiem, par salnu un lietavu postījumiem varēs neievērot vairākus labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus 2026. gadā:
- ja ziemāju un starpkultūru sēja nebūs veikta perpendikulāri nogāzes krituma virzienam (LLVS 5);
- ja augsnes pārklājums (sēti kultūraugi, zālāji) vai pēc kultūraugu novākšanas platība tiks apstrādāta, nesaglabājot minimālo augsnes pārklājumu ziemā (LLVS 6);
- nav jāievēro augu maiņas nosacījumi (LLVS 7);
- ekoshēmas nosacījumiem.
Ir pieļaujamas atkāpes no investīciju atbalsta projektu īstenošanas. Netiek piemērotas sankcijas par noteiktu līgumu vai atbalsta pasākumu nosacījumu neizpildi. Ja ražības rādītāju nevar izpildīt nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ, tad, lai saglabātu tiesības saņemt saistīto ienākumu atbalstu, ir jāinformē LAD, iesniedzot paziņojumu par lietavu postījumiem, izmantojot EPS vai LAD mobilo lietotni, līdz 4. novembrim Jau šobrīd ir zināms, ka Latvijas lauku saimniekiem būs pieejams EK piešķirtais papildus finansējums 4,2 milj. eiro apmērā, kuru plānots izmaksāt līdz 2026. gada 30. aprīlim. Lauku atbalsta dienesta pārstāvis uzsvēra nepieciešamību informēt dienestu jebkurās situācijās, kurās ir paredzama uzņemto saistību neizpilde. Dienests ir atvērts kopīgu risinājumu meklējumiem un individuāliem risinājumiem.
ALTUM Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla iepazīstināja ar aizņēmumu restrukturizācijas iespējām: kredīta garantijām līdz 80 % no aizdevuma summas, ilgtermiņa ieguldījumu aizdevumiem attīstībai jeb darbības uzsākšanai līdz 5milj. eiro ar fiksētu aizdevuma likmi no 3 līdz 3,23 % + Euribor. Zemes iegādes aizdevums ar termiņu līdz 30 gadiem, nodrošinājumā liekot iegādājamo īpašumu un zemes reversā noma, joprojām ir vieni no populārākajiem atbalsta instrumentiem ALTUM, kā arī apgrozāmo līdzekļu aizdevumi līdz 2 gadiem ar fiksētu procentu likmi no 3,5 %. Kā uzsvēra ALTUM pārstāve, jebkuram aizņēmējam ir jārunā ar banku. Jebkuru banku. Ir iespējas esošo aizdevumu pārskatīšanai. ALTUM piedāvā esošu aizdevumu ņēmējiem ārkārtas apstākļu ietekmē risinājumus esošajām saistībām, individuāli izvērtējot katru no gadījumiem, situācijām. Ir iespēja aizdevuma pamata summas pārcelšanai līdz 2 gadiem, līgumsoda nepiemērošanai, samazinātām komisijas maksām un citiem risinājumiem. Svarīgi aizņēmējiem runāt ar banku un izrādīt iniciatīvu risinājumu meklējumiem.
Līdzīgs aicinājums runāt ar savu aizdevēju bija AS “Swedbank” Lauksaimniecības virziena vadītājam Uzņēmumu apkalpošanas daļā Rolandam Zeltiņam. Rolands iepazīstināja ar bankas ekspertu veiktu pētījumu par lauksaimniecības nozaru attīstību un esošo situāciju, īpaši akcentējot faktus par 2023. gada radīto ietekmi graudkopības lauku saimniecībām un turpmākas pastāvēšanas riskiem pēc 2025. gada neiegūtās ražas ar sekām arī 2026. gadā. Kā uzsvēra “Swedbank” pārstāvis, saimniekiem ir pēdējais brīdis veikt izsvērtus un reālus finanšu aprēķinus par esošo finanšu situāciju saimniecībās. Rūpīgi plānojot turpmākās darbības, iespējams atbrīvojoties no atsevišķiem aktīviem (zemes, tehnikas u. c.), šādi sedzot apgrozāmo līdzekļu iztrūkumu jeb kreditoru saistības. Optimizēt saimniecisko darbību līdz vismaz 0 eiro naudas plūsmas atlikumam ir akūta nepieciešamība šobrīd, lai turpinātu saimniekot rīt un ilgtermiņā.
Par optimizācijas iespējām, praktisku atbalstu finanšu plānošanā un esošās situācijas noteikšanā informācijā dalījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvji. Fiksēt esošo situāciju saimniecībā, plānot naudas plūsmu, paredzot iespējamās ziemāju ražas jeb lopkopības produkcijas apjomu/izmaksas, pārstāvēt saimnieka intereses kredītu iestādēs un Lauku atbalsta dienestā – šos un citus praktiskus risinājumus LLKC piedāvā jebkuram saimniekam, tomēr primāri saimniekiem ārkārtas situācijas ietekmē. Ņemot vērā biedrības “Zemnieku Saeima” un LR Zemkopības ministrija iniciatīvu, no 24.oktobra LLKC ir atvērts krīzes un konsultatīvais tālrunis, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem lauku saimniekiem. Konsultācijas pieejamas darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00, zvanot uz tālruņa numuru 23234409 vai rakstot uz e‑pasta adresi atbalsts@llkc.lv.
Tikšanās dalībnieki uzsvēra šobrīd negatīvo pieredzi sadarbībā ar apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir atteikuši zaudējumu kompensāciju segumu, šādi radot nozīmīgus zaudējumus salīdzinoši lielā finanšu izmaksu summā iegādātām apdrošināšanas pakalpojuma polisēm. Lai risinātu radušos situāciju, LLKC aicina sūtīt informāciju par neiegūto apdrošināšanas segumu uz LLKC e‑pasta adresi atbalsts@llkc.lv. Šādi pastāv iespēja sasniegt kritisko masu ar neiegūto apdrošināšanas kompensāciju apjomu, lai vērstos pēc juridiska risinājuma atbalsta jeb konceptuāla atbalsta tiesības sargājošās institūcijās, LR Zemkopības ministrija un citur. Atminoties neseno pieredzi, kad krusas radītā ietekme, piesaistot valsts prezidenta uzmanību, spēja atrisināt situāciju, atrodot risinājumu radīto zaudējumu segšanai.
Īpaši nozīmīga bija tikšanās ar zvērinātu advokātu Dāvi Volksonu. Viņš izcēla lauku saimnieku tiesības savu interešu aizstāvībai. Dāvis uzsvēra nozīmi informēt par ārkārtas apstākļu ietekmi, sūtīt foto LAD EPS jeb mobilajās aplikācijās ar pierādījumu par klimatisko seku ietekmi ražai, augsnei, sazināties ar LAD, rakstiski informējot par atbalsta programmu nosacījumu izpildes atkāpēm, pārskatīt esošo darījumu līgumus, uzmeklējot punktu par “nepārvarama vara” situāciju aprakstu un saimnieku tiesībām rīcībai šādos apstākļos. Par pamatu ņemot savu profesionālo pieredzi, zvērināts advokāts uzsvēra, ka kreditori nav ieinteresēti līguma sodu pielāgošanā jeb zaudējumu piedziņā. Parasti pamata interese ir aizdotā jeb pēcapmaksā nodotā materiāla/finanšu atguvē. Runāt, vienoties ar kreditoru, nepieciešamības gadījumā piesaistīt profesionālu juridisko palīdzību, risinot juridiskos jautājumus, noteikti ir vērts.
Biznesa brokastis Turaidā apmeklēja kupls lauku saimnieku loks. Īpaši nozīmīga bija to saimnieku dalība, kuri bija mērojuši ceļu no attāliem novadiem – Krāslavas, Liepājas. Lielākā daļa no saimniekiem bija mērojuši vairāk nekā 100 km, lai izzinātu praktiskās iespējas par savas saimniekošanas iespējām šodien un nākotnei. Ņemot vērā tikšanās tēmu aktualitāti, tikšanās dalībnieku piesaistē iesaistījās biedrība “Zemnieku Saeima”, VRG “Lauku Attīstības Partnerība”, Siguldas, Saulkrastu, Ropažu, Ķekavas, Mārupes novadu pašvaldības.
Nozīmīgākā atziņa tikšanās ietvaros bija vajadzība runāt, informēt par nepieciešamību pārskatīt esošās vienošanās, sākotnēji plānotās aktivitātes. LLKC Pierīgas birojs aicina lauku saimniekus sazināties ar sev tuvāko LLKC reģionālo biroju un vienoties par sev nepieciešamā atbalsta piesaisti – ekonomisku, grāmatvedības, lauksaimniecības konsultāciju veidā. Šobrīd jebkurai lauku saimniecībai savas pastāvēšanas nākotnei ir nepieciešamas zināšanas, kuras konkurētspējīgi uzņēmumi piesaista, algojot finanšu un citu nozaru ekspertus. Lauku saimniecībām ir unikāla iespēja izmantot konsultāciju atbalstu profesionālos jautājumos, atsevišķos gadījumos pat daļēji apmaksātu jeb bez maksas konsultāciju veidā.
