“Jumara” svin krāšņi – Valmieras novads

Īsi pirms Līgo dienas Valmieras Kultūras centra sieviešu koris “Jumara” atgriezās no ilgi gaidītā ceļojuma Itālijas Alpu kalnos. Tas bija neaizmirstami skaists sezonas noslēguma brauciens, kuram koris gatavojās visu šo sezonas laiku.
Pagājušā sezona korim “Jumara” bija ļoti, ļoti krāšņa un piepildīta ar daudz skaistiem un noskaņām bagātiem koncertiem. Jau pašā rudens sākumā tika nosprausti divi lieli mērķi – viens no tiem bija kora “Jumara” 45 gadu jubilejas koncerts, un otrs lielais mērķis bija brauciens uz Itāliju, uz festivālu Alta Pusteria, kurš norisinājās jau 27. reizi.
Kora pagājušās sezonas sākumā, Jumariņas kopā pulcējās, lai dotos pretīm zelta rudenim un paviesotos Kārļa Skalbes muzejā “Saulrieti”. Tur iegūtās skaistās emocijas un jaunā informācija ielika pamatu skaistai un daudzveidīgai kora sezonai.
Sezonas laikā, tika izdziedātas daudz un dažādas skaistas kora dziesmas, pabūts kopā ar dziesmu draugiem dažādos sadraudzības koncertos. Novembrī, Lāčplēša dienai par godu, kopā ar Saulkrastu jaukto kori “Bangotne” koncertā “Veltījums”, priecējām klausītājus Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā. Decembra sākumā kopā ar sieviešu kori “Silvita”, vīru koriem “Gaiziņš” un “Imanta” dāvājām klausītājiem skaistu koncertu Valmieras Romas katoļu baznīcā. Tuvojoties Ziemassvētku laikam, pabijām Igates baznīcā un izdziedājām vienas no
skaistākajām Ziemassvētku dziesmām. Un, kur nu bez ikgadējā Pašdarbnieku svētku koncerta februāra sākumā. Tajā iejutāmies visiem tik ļoti mīlētās filmas “Vajadzīga soliste” galveno varoņu tēlos. Katrai no mums bija iespēja sevī sajust un izbaudīt to unikālo iespēju būt solistei, dziedot korī.
Tam sekoja jau par tradīciju kļuvusī dalība “Dziesmu svētki Meteņos” Jelgavas pilī, kurus jau vairākus gadus rīko vīru koris “Ozols”, un tie pulcē ļoti daudz dziedātājus no visas Latvijas. Šie svētki kļūst arvien iemīlētāki, un ar katru gadu dalībnieku pulkam piepulcējas arvien jauni kori. Tiek izdziedātas jau visiem tik iemīļotās Dziesmu svētku repertuāra dziesmas, un pēc koncerta visi dalībnieki kājas izkustina svētku dalībnieku ballē.
Martā, kopā ar Vidzemes sieviešu koriem, paviesojāmies Trapenes Kultūras namā, kurā pēc Trapenes sieviešu kora aicinājuma, piedalījāmies Vidzemes sieviešu kora festivālā. Šis festivāls jau ir kļuvis par tradīciju, kura aizsācējas ir Dikļu sieviešu kora “Lira”dalībnieces, iedibinot tradīciju ar ceļojoša Liras kausa palīdzību paviesoties vienai pie otras un kopā gan izdziedāt dziesmas, gan pēc tam pabūt kopā saviesīgā pasākumā.
Aprīļa sākumā, tuvojoties jau pirmajam lielajam sezonas pasākumam, kora jubilejas koncertam, bijām pagodinātas kopā ar Ogres sieviešu kora “Rasa” dziedātājām uzstāties Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā. Jau pēc nedēļas devāmies pie mūsu dziesmu draugiem Saulkrastu jauktā kora “Bangotne” uz Zvejniekciemu, lai kopā ar vēl sešiem koriem izdziedātos sadraudzības koncertā “Mums sirdī pavasars”.

Un tad jau klāt bija mums tik nozīmīgais datums – 27.aprīlis. Mūsu ilgi lototais un mīlestības piepildītais 45 gadu jubilejas koncerts “KOKI”. Šī koncerta koncepcija bija izstāstīt stāstu par kokiem. Bet stāsts jau nebija tikai par kokiem, tas bija stāsts par mums – cilvēkiem, par visu, kas mūs vieno un bagātina. Visu, kas vieno ar dabu, vienam ar otru un mūsu pamatvērtībām. Kopā ar mūsu mīļo režisori Līgu Gacku, viņas atbalstu Agnesi Lutci, Valmieras Viestura vidusskolas talantīgajiem jauniešiem, kā arī mūsu mūzikas draugiem: Līgu Ivāni, Emīlu Zilbertu un Raivo Ozolu, no sirds dāvājām skaistām emocijām piepildītu koncertu visiem mūsu atbalstītājiem un kora mūzikas mīļotājiem.
Lai vēl vairāk bagātinātos mūsu sezonas noslēguma braucienam, pabijām arī Vidrižos, kur kopā ar citiem Latvijas sieviešu, vīru un jauktajiem koriem piedziedājām Emila Melngaiļa Mūzikas 150 gadu svētku estrādi.
Un klāt bija arī 10.jūnija agrs rīts, kad sapulcējāmies Valmieras Kultūras centra stāvlaukumā, lai plkst. 4.00 uzlādētu autobusu ar mūsu koferiem, tautas tērpiem un izskanot atvadu kopdziesmai “Stāv pāri visam Valmiera” kāptu autobusā un dotos iekarot Itālijas Alpu kalnu virsotnes.
Sadarbībā ar mūsu profesionālās gides Žannas Otersones atbalstu, turpceļā Vīnē mums bija lieliska iespēja baudīt skaistu un izzinošu ekskursiju pa Vīnes skaistākajām un zināmākajām vietām. Vietējās gides pavadībā uzkrājām emocijas un zināšanas, baudot Vīnes varenumu, krāšņumu un skaistumu.
Jau 12.jūlija pēcpusdienā sasniedzām savu gala mērķi – Dobbiaco pilsētiņu, kura bija mūsu mājvieta turpmākajām piecām festivāla dienām. Jau pirmās dienas vakarā mums bija gods piedalīties Festivāla atklāšanas koncertā Gustava Mālera zālē.
Festivāla otrajā dienā, mēs devāmies uz skaisto Monte Elmo virsotni. Tajā mūs nogādāja ar kalnu pacēlāju, izvedot cauri mākoņu segai un šeit, mums esot vairāk kā 2000m virs jūras līmeņa, bija iespēja izdziedāt mūsu latviešu tautas dziesmas lielam pulkam festivāla dalībnieku un apmeklētāju. Jāpiemin, ka festivāla rīkotāji uzsvēra, ka šogad pirmo reizi festivāla 27 gadu laikā, tur bija uzsnidzis sniegs. Līdz ar to mums bija tā unikālā iespēja piedzīvot šo pirmo reizi. Tās pašas dienas vakarā piedalījāmies Sesto baznīcas koncertā kopā ar koriem no Igaunijas un Čehijas. Liels bija mūsu saviļnojums, kad bērnu koris no Čehijas savā valodā nodziedāja mūsu tik ļoti iemīļotos “Pūt vējiņus”. Tās asaras, kas noritēja pār mūsu vaigiem un tas kamoliņš, kas kaklā iesprūda bija patiesākais, kas vien varēja apliecināt to, ko tajā brīdī sajutām. Festivāla trešajā dienā piedalījām divos koncertos Dobbiaco ciematiņā. Viens no tiem norisinājās Dobbiaco mūzikas paviljonā, savukārt vakara koncerts bija Gustava Mālera zālē, kur kopā ar koriem no Liebritānijas un Itālijas nodziedājām skaistu koncertu.
Ceturtās dienas rītā mēs devāmies uz vienu no skaistākajiem kalnu ezeriem, kas zināms kā Braiesa ezers. Braiesa ezera krastā, mazas baznīciņas ieskauti, dalījāmies ar mūsu latviešu tautas dziesmām kopā ar citiem festivāla dalībniekiem un ezera apmeklētājiem. Tā bija skaista pieredze dziedāt tik ļoti mīļās dziesmas, tik ļoti skaistā vietā. Posušās mūsu greznajos tautas tērpos, Alpu diženo dolomītu kalnu ieskautas, Braiesa zilzaļā ezera apspīdētas, mēs bijām laimīgas izdziedāt mūsu pēdējo festivāla koncertu. Pie ezera piedzīvojām unikālu mirkli – satikt un iepazīt mūsu tautieti Ilzi, kura uz festivālu bija ieradusies no tālās Austrālijas. Kā izrādījās viņas saknes ir no Valmieras puses un viņa kļuva par mūsu kvēlāko festivāla atbalstītāju, daloties ar savu prieku un sajūsmu par mūsu muzicēšanu.
Tuvojoties festivāla noslēgumam, mūsu programmā bija iekļauta arī dalība kopīgajā festivāla dalībnieku svētku gājienā. Kopā ar pārējiem 2500 dalībniekiem no 19 valstīm, mēs, skaisti saposušās, izbaudījām kopējo festivāla dalībnieku prieka enerģiju. Gājiens nedaudz atgādināja mūsu pašu Dziesmu svētku gājienu, svētku rīkotāji uz izbūvētas skatuves uzrunāja katru kolektīvu, iepazīstinot skatītājus ar kora nelielu vēsturi, darbības virzienu un valsti, kuru tas pārstāv. Svētku gājienu papildināja vietējie pūtēju orķestri, kas, izspēlējot jautras dziesmas, padarīja noskaņu vēl krāšņāku.
Gājiena noslēgumā, svētku laukumā, izskanot visam festivāla dalībnieku kopkoprim, tika nodziedātas divas kopdziesmas: Verdi “Va Pensiero” un De Marzi “Signore Delle Cime”.
Un tā pienāca festivāla pēdējā diena – noslēguma koncerts un sertifikāta par dalību festivālā saņemšana. Ar labi padarīta darba sajūtu krāmējām atkal mantas autobusā un, skaistiem mirkļiem bagātinājušās, devāmies mājupceļā. Mājupceļā, pateicoties mūsu novadniecei Virdžīnijai, vēl izbaudījām izzinošu ekskursiju pa Austrijas otro lielāko pilsētu Grācu. Pabijām Grācas ievērojamākajās vietās, izbaudījām vēl kopā būšanas prieku, un tad jau atlika vien atlikušais mājupceļš.
Vēlā 18.jūlijā vakarā ieripojām mūsu Valmierā. Spēcinājušās, izdziedājušās, saliedējušās, uzkrājušās ar jaunām zināšanām, dabas spēku, skaistumu un varenumu. Tik daudz laba un skaista šajās dienās redzēts un piedzīvots!!! Nogurušas, bet laimīgas un bagātinātas!!!
Liels, liels paldies mūsu foršajiem, zinošajiem, atbalstošajiem, ar humora devu apveltītajiem un profesionālajiem autobusa stūres kapteiņiem Igo Sēnem un Andrim Ceriņam! Jūsu spēcīgajās rokās, mūsu ceļš bija mierīgs un drošs!
Tāda nu bija šī mūsu kora sezona 45 gadu jubilejas zīmē! Bet nekas jau nebeidzas, mums ir jau jauni plāni un jaunas ieceres! Ar nepacietību gaidām kora jauno sezonu, lai kopā ar mūsu mīļajām Meistarēm – Ingu Zirni, Līgu Iesmiņu un Dinu Farnasti veidotu jaunus projektus, iekarotu jaunas virsotnes un piedzīvotu skaistus kopā būšanas mirkļu!
Paldies katrai Jumariņai par personīgo ieguldījumu visas sezonas laikā un skaisto kopā būšanu!
Inese Zambrāne
Kora “Jumara” dalībniece