[ad_1]
2024. gada 4. oktobrī Ludzas Novadpētniecības muzejā tika atklāta izstāde “Ukraiņu izšūto dvieļu raksti”. Ideja par izstādes veidošanu tapa veiksmīgas sadarbības rezultātā ar Daugavpils Vienības namu. Daugavpils Vienības nama Ukraiņu kultūras centra “Mrija” vadītāja N. Stahovska savākusi bagātīgu izšūto dvieļu (rušņiku) kolekciju, kas izšūti ar Centrālukrainai un Rietumukrainai raksturīgajiem ornamentiem. Daļa dvieļu kolekcijas dotajā brīdī ir eksponēta Ludzas Novadpētniecības muzejā. Izstādes spilgtākais akcents – ukraiņu vīriešu un sievietes tautastērpi.
Stāstot par savākto dvieļu – rušņiku kolekciju, N. Stahovska atzīmēja: “Ukraiņu izšūtais dvielis – būtisks tautas tradīciju atribūts. Kopš seniem laikiem dvielim bija ne tikai estētiska nozīme, bet arī rituāla. Ar dvieli rotāja svētbildes, to mēdza karināt pie durvīm un sienām kā aizsargu no ļaunajiem gariem. Pavadot tuvos tālā ceļā, kā laimes vēlējums tika dāvināts izšūts dvielis.” Izstādē var apskatīt dvieļus ar īpašu ornamentu – rituālos dvieļus. Jaundzimušo dvieļi un kāzu dvieļi atšķiras ar īpašu rakstu, kas ietver sevī simbolus, kas to lietotājiem dāvā ilgu, laimīgu dzīvi un sargā no ļaunā. Izstādē eksponētie dvieļi priecē acis ar savu izšūto ornamentu dažādību un košo krāsu gammu. Rietumukrainas rušņiki izšūti ar sarkanmelno rakstu, savukārt Centrālukrainas dvieļiem raksturīgs lielu, spilgtu ziedu raksts. Viena no eksponēto dvieļu autorēm ir Olga Vasiļišina. Kā uzzinājām pasākuma laikā, Olga ir ne tika meistarīga izšuvēja, bet arī skanīgas balss īpašniece. Jau 20 gadus Olga ir Daugavpils Vienības nama Ukraiņu kultūras centra ansambļa “Mrija” soliste. Muzeja izstāžu zālē skanēja vairākas ukraiņu liriskās dziesmas, ko izpildīja ansambļa solisti – O. Vasiļišina, N. Stahovska, L. Filipova, N. Rjabcevs, R. Abasovs. Melodiskās dziesmas solistu brīnišķīgajā izpildījumā līdz sirds dziļumiem saviļņoja klātesošos, jo ukraiņu tautas kultūra tik tuva un pazīstama Latgales cilvēkiem.
Jau labu laiciņu ukraiņi ir viena no Latgalē dzīvojošajām mazākumtautībām. Mūsdienās no visiem Latvijas iedzīvotājiem 3 % ir ukraiņi – mazliet vairāk kā 56 tūkstoši. Stāstot par ukraiņu vēsturi Ludzas novadā, Ludzas Novadpētniecības muzeja direktore M. Bule klātesošajiem atgādināja, ka pilsētā 2009. gadā tika nodibināta ukraiņu biedrība “Čeremšina” un šogad oktobrī tā svin savu pastāvēšanas 15. gadadienu. Ukraiņu kultūras centra “Mrija” pastāv jau 21 gadu, gandrīz tikpat ilgi darbojas arī ansamblis “Mrija”. Kā pastāstīja biedrības un ansambļa vadītāja N. Stahovska, šodien muzejā uzstājās tikai trešā daļa no ansambļa dalībniekiem. Pasākuma laikā Nadeždai radās ideja turpināt veiksmīgo sadarbību un paviesoties Ludzā ar ansambļa “Mrija” koncertprogrammu. Ludzas novads N. Stahovskai nav svešs, jo jaunības gadi pavadīti Ludzā, te dzīvo daudz paziņu un tuvu cilvēku. Piebildīšu, ka viņas vīrs Pāvels ir dzimis ludzānietis. Novēlēsim Nadeždai un visiem ansambļa “Mrija” dalībniekiem radošus panākumus! Uz tikšanos Ludzā!
[ad_2]
Source link
