Šodien aprit 85 gadi, kopš 1939. gada 15. oktobrī, iedarbinot Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu un Daugavas ūdeņiem iegriežot pirmo turbīnu, darbu sāka viena no modernākajām elektrostacijām visā Eiropā. Plkst. 23.36 tās elektrību sāka saņemt Rīga, un tika atvērta spoža lappuse Latvijas izaugsmei.
Ķeguma hidroelektrostacija, kas 15. oktobrī atzīmē 85 gadu jubileju, bija tobrīd ievērojamākā inženiertehniskā būve Latvijā un Baltijā, kas nepārprotami apliecināja latviešu apņēmību izveidot savu saimniecisko patstāvību. Ķeguma HES bija jākļūst par sava laika ekonomiskā izrāviena veicinātāju līdz ar pieejamu un pašu ražotu elektroenerģiju. 1939. gada 15. oktobrī iedarbinātais Ķeguma HES jau savas darbības sākumā pavēra iespēju paātrināt elektroapgādes gaitu un nodrošināt elektroenerģiju visai Latvijai – arī mājsaimniecībām mazpilsētās un Latvijas laukos, ceļot iedzīvotāju labklājību. Tomēr tās sagaidāmo pozitīvo ietekmi uz laiku pārtrauca padomju varas okupācija un Otrais pasaules karš.
Ķeguma HES darbu sāka 1939. gada 15. oktobrī, kad vispirms tika iedarbināts pirmais hidroagregāts (17,5 MW), ieslēgta 88 kilovoltu elektrolīnija Ķegums – apakšstacija “Jāņciems” Rīgā, un pulksten 23.36 rīdziniekiem sāka piegādāt Ķegumā ražoto elektroenerģiju. Nākamajā dienā laikraksti iedvesmojošos virsrakstos vēstīja par Ķeguma gaismas plūsmu: “Lielais gaismas avots strādā. Vakarnakt Rīgu pieslēdza Ķeguma spēkstacijai!”, “Šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu!”
“Šobrīd Latvijas enerģētikā ir paralēles ar laiku, kad tapa Ķeguma HES. Mēs esam gatavi būvēt tikpat lielus un vēl lielākus jaunus enerģijas avotus, kas būs tikpat nozīmīgi tautsaimniecības un sabiedrības labklājībai kā savulaik bija Ķeguma HES. Ne mazāk svarīga ir enerģētiskās patstāvības ideja no vietējiem dabas resursiem – savulaik tas bija mūsu zaļais ģenētiskais kods ar Ķeguma HES, šodien tās ir saules un vēja stacijas, kas top, lai mūsu izaugsmi nekad neapstādinātu tāda vara, kāda savulaik bija jāpiedzīvo mūsu valstij un Ķeguma HES,” – saka Mārtiņš Čakste, AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs.
Ķeguma HES tapšana ir apliecinājums augstajam inženierzinātņu izglītības līmenim un tehniskajai varēšanai pirmskara Latvijā, kas saistāma ar vairākiem ievērojamiem vārdiem – Mārtiņu Robu, Pēteri Stakli, kas tolaik bija stacijas vadībā. Līdzīgi kā citas ievērojamas būves, arī Ķeguma HES piesaistīja māksliniekus – tā tapšanu dokumentējis Anšlavs Eglītis, Arijs Skride u.c. Latvija tam ir pateicīga par pasaules mērogā unikālu kolekciju, kas iekļauta UNESCO Pasaules atmiņas reģistrā – Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes “Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936. – 1940.”
Stacijas aizsākums ir 1936. gada 1. augustā, kad Latvijas valdība noslēdza līgumu ar Zviedrijas firmu Svenska Entreprenad A.B. par Ķeguma HES celtniecību, un 4. augustā Valsts un Ministru Prezidents Kārlis Ulmanis izsludināja likumu “Likums par Ķeguma spēkstacijas būvi”. Ķeguma HES celtniecību uzsāka 1936. gadā, pieņemot zviedru hidrobūvju projektēšanas biroja Vattenbyggnadsbyran izstrādāto Ķeguma HES būvprojektu. Projektā bija paredzēti četri hidroagregāti ar Kaplana tipa turbīnām un kopējo jaudu 70 MW.
Mūsdienās Ķeguma HES joprojām ir neaizstājama elektroenerģijas ražotne. 40 gadus pēc tās uzcelšanas stacija tika paplašināta, un 1979. gadā darbu sāka Ķeguma HES-2, savukārt tikko ir noslēgusies tās hidroagregātu rekonstrukcija. Ar 248 MW jaudu Ķeguma HES joprojām ir vislabākajā formā un strādā Latvijas sabiedrības labā.
Informāciju sagatavoja AS “Latvenergo”
