Vidzemes plānošanas reģions

2024. gada 18. oktobrī Valmierā norisinājās digitālās transformācijas un tehnoloģiju konference, kurā tika apskatītas aktuālās tēmas par kiberdrošību un mākslīgo intelektu (MI). Eksperti no dažādām nozarēm apsprieda, kā šīs tehnoloģijas var uzlabot uzņēmumu darbību, un dalījās praktiskos piemēros un padomos par drošības risinājumiem un MI pielietojumu dažādās industrijās. Konferencē arī norisinājās paneļdiskusijas par kiberdrošību un mākslīgo intelektu.

Konferences pirmajā daļā Elviss Strazdiņš (kiberdrošības influenceris, Digitālās drošības centra valdes priekšsēdētājs) uzsvēra, cik svarīgi ir saglabāt piesardzību un neuzticēties aizdomīgiem piedāvājumiem. Viņš demonstrēja arī reālus piemērus, kā krāpnieki izmanto USB kabeļus, lai nesankcionēti piekļūtu uzņēmuma datiem. Sarunu gaitā viņš minēja: “Ja piedāvājums šķiet pārāk labs, lai būtu patiess, tad tā arī ir.” Elviss piebilda, ka MI palielina arī krāpniecisko uzbrukumu sarežģītību, taču pareizi apmācīti darbinieki var samazināt šo risku.

Pirmajā paneļdiskusijā, kas bija veltīta kiberdrošībai, eksperti dalījās savos viedokļos un pieredzē par uzņēmumu kiberdrošības kultūru – Paneļdiskusijas dalībnieks Kristaps Felzenbergs (Vidzemes Augstskola, Kiberdrošības Inženierijas studiju programmas direktors) norādīja, ka kiberdrošības jautājums ir vairāk nekā tehnoloģijas – tas ir kultūras jautājums, kas sākas ar darbinieku izglītošanu: “Laba kiberdrošības kultūra sākas ar izglītību, nevis ar tehnoloģijām.” Tija Lasmane (Vendon, kvalitātes un atbilstības speciāliste) dalījās pieredzē par Vendon uzņēmuma drošības izaicinājumiem, uzsverot, ka krāpnieki bieži cenšas manipulēt ar iekšējām sarakstēm, lai iegūtu nesankcionētus maksājumus: “Krāpnieki kļūst arvien gudrāki, bet mēs varam būt gudrāki, ja mācāmies un veidojam stingrus procesus.”​ Turpinot sarunu, Gints Mālkalnietis (CERT.LV kiberdrošības eksperts) dalījās pieredzē par kiberdrošības uzbrukumiem, ko viņš novērojis CERT.LV darbā, uzsverot, ka MI ir spēcīgs rīks gan aizsardzībā, gan jaunu draudu radīšanā. Kā atgādinājumu Gints minēja: “Elektroniskais paraksts ir kā aizsargājoša slēdzene – bez tās mēs atstājam savas durvis atvērtas.”​​ Savukārt Sergejs Zikovs (EPAM Systems, digitālu produktu vadītājs) uzsvēra, ka MI un citas tehnoloģijas var palīdzēt ātrāk izveidot tirgus izpēti, klientu profilu analīzi un veikt ikdienas darbības. Tomēr viņš piebilda, ka MI arī rada jaunus kiberdrošības izaicinājumus, un uzņēmumiem ir jābūt īpaši modriem. Diskusijas noslēgumā Sergejs norādīja: “Kiberdrošība nav greznība, tā ir nepieciešamība.”​

Dienas otro daļu iesāka Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš, uzstājoties ar lekciju, kurā skaidroja MI būtību. Viņš uzsvēra, ka MI ir lielisks rīks liela datu apjoma apstrādei un rutīnas uzdevumu veikšanai, taču tam trūkst radošuma un spējas domāt ārpus ierastajiem rāmjiem: “MI ir perfekta viduvējība – tas var lieliski apstrādāt lielus datu apjomus, bet radošuma un inovācijas jomā tam vēl ir daudz jāaug.” Viņš apgalvoja, ka MI tehnoloģijas spēj nodrošināt vienveidīgus risinājumus, kas ir noderīgi standartizētajos procesos, piemēram, ražošanā, bet tas nevar aizstāt cilvēka radošās spējas un intuīciju. Auziņš piebilda, ka MI ir jāizmanto apdomīgi, lai izvairītos no pārliekas atkarības no tehnoloģijas: “MI ir rīks, nevis panaceja. Tas var palīdzēt, bet tas nespēs aizstāt cilvēka intelektu, it īpaši vietās, kur nepieciešama inovācija vai radoša pieeja.”

Savukārt otrās paneļdiskusijas laikā tika apspriesta mākslīgā intelekta integrācija uzņēmumos: tā tendences, iespējas un izmaksu-ieguvumu analīze. Paneļdiskusiju vadīja Ilze Medne (integrālais personības izaugsmes treneris un līderības trenere).

Paneļdiskusijas dalībnieks Agnis Jakubovičs (SIA Apply, valdes priekšsēdētājs) uzsvēra, ka MI ir īpaši noderīgs vienveidīgos ražošanas procesos, kur nepieciešama precizitāte un atkārtojamība: “MI nevar izdarīt visu jūsu vietā, bet tas var būt jūsu labākais palīgs.”​ Savukārt Māris Baltiņš (programmēšanas eksperts) runāja par MI lomu programmēšanā, uzsverot, ka MI tehnoloģijas palīdz paātrināt sarežģītu uzdevumu izpildi un samazina kļūdu iespējamību: “MI programmēšanā palīdz atrast atkārtotas kļūdas un uzlabo darba efektivitāti.” Linda Lancere (mediķe un veselības tehnoloģiju eksperte) pievērsās MI iespējām medicīnā, īpaši diagnostikas jomā, kur tehnoloģija palīdz noteikt diagnozes daudz ātrāk un precīzāk. Linda atklāja: “MI spēj noteikt diagnozes ātrāk nekā daži mediķi, un tas ne tikai ietaupa laiku, bet arī glābj dzīvības.” Taču eksperte arī norādīja, ka daudzi uzņēmumi izmanto MI tehnoloģijas, nesaprotot to potenciālu: “Uzņēmumi šobrīd brauc ar divriteni bez stūres, izmantojot MI bez sapratnes par to, kā to izmantot pilnībā.”  Turpretī Viesturs Sosārs (Latvijas Digitālās akseleratora valdes loceklis) norādīja, ka MI var veicināt uzņēmumu konkurences līdzsvaru: “MI var izlīdzināt iespējas, bet tikai tiem, kas ir gatavi izmantot šo iespēju”. Atsaucoties uz Mārča Auziņa teikto, viņš norādīja, ka ceļā uz inovācijām priekšgalā allaž ir neliels skaits celmlaužu. Pārējie viņiem seko pa pēdām, tādēļ  daudziem uzņēmumiem pietiktu pat ar “perfektu viduvējību”, lai būtiski uzlabotu to produktivitāti un konkurētspēju.

Papildus tam Valmieras Attīstības aģentūras pārstāvis Juris Čeičs un Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve Ieva Kreile iepazīstināja dalībniekus ar EDIC atbalsta instrumentiem un pieejamām apmācībām, kas palīdz uzņēmumiem veiksmīgāk īstenot digitālās inovācijas un dažādu procesu digitalizāciju.

Uzsverot, kā šie instrumenti sniedz būtisku atbalstu uzņēmējdarbības efektivitātes uzlabošanā, konferencē ar ieviesto digitālo risinājumu prezentācijām uzstājās uzņēmumu “Smiltenes piens” un “Fintelligence” pārstāves.

Konferences izskaņā jomas eksperti vienojās, ka mākslīgais intelekts un kiberdrošība ir digitālās transformācijas pamatakmeņi. Šie rīki var radīt jaunas iespējas, ja tos pielieto stratēģiski un apdomāti. Diskusijās par kiberdrošību un mākslīgo intelektu tika uzsvērts, ka izglītība un darbinieku apmācība ir izšķiroši faktori veiksmīgai tehnoloģiju integrācijai. Šāda pieeja ir nepieciešama, lai organizācijas varētu maksimāli izmantot iespējas un sagatavoties nākotnes izaicinājumiem.

Paneļdiskusiju dalībnieki pasākuma laikā minēja dažādu MI rīku izmantošanu, esam apkopojuši desmit populārākos:

• ChatGPT – Interaktīvs MI modelis, kas sniedz dabīgās valodas atbildes uz dažādiem jautājumiem, balstoties uz apjomīgu valodas korpusu. To izmanto sarunvalodas ģenerēšanai, palīdzības sistēmām un satura radīšanai.  Saite: https://openai.com/chatgpt
• Sana AI – Platforma, kas izmanto MI, lai palīdzētu organizācijām efektīvāk pārvaldīt un izplatīt zināšanas, nodrošinot personalizētu apmācību un sadarbības iespējas. Saite: https://www.sana.io/
• MAKE – Automatizācijas platforma, kas palīdz veidot darba plūsmas, integrējot dažādas aplikācijas un rīkus, lai optimizētu biznesa procesus.  Saite: https://www.make.com/
• Gamma – Rīks, kas izmanto MI, lai radītu dinamiskas prezentācijas un dokumentus. Gamma automātiski ģenerē vizuāli pievilcīgus slaidus, pamatojoties uz lietotāja norādēm. Saite: https://gamma.app/
• Bubble – Bez programmēšanas platforma, kas ļauj izstrādāt pilnībā funkcionējošas tīmekļa lietotnes, izmantojot vizuālu redaktoru un pielāgojamas MI funkcijas. Saite: https://bubble.io/
• Google Gemini – Google izstrādāts ģeneratīvā MI modelis, kas palīdz ar dabīgās valodas apstrādi, mākslīgās intelekta asistentiem un citu AI risinājumu attīstību.  Saite: https://ai.google/
• Perplexity AI – MI meklētājs, kas sniedz tūlītējas atbildes uz dažādiem jautājumiem, apvienojot meklēšanu ar informācijas ģenerēšanas iespējām.  Saite: https://www.perplexity.ai/
• DALL-E – OpenAI ģeneratīvā mākslīgā intelekta modelis, kas spēj radīt augstas kvalitātes attēlus no teksta aprakstiem.  Saite: https://openai.com/dall-e
• EPAM DIAL – EPAM izstrādāts MI balstīts rīks, kas palīdz digitalizācijas, automatizācijas un analītikas projektos, atbalstot dažādas nozares ar risinājumiem, kas uzlabo efektivitāti un lēmumu pieņemšanu.  Saite: https://www.epam.com/
• Cursor – MI rīks programmētājiem, kas palīdz ar koda rakstīšanu, optimizēšanu un dokumentāciju, izmantojot dabīgās valodas apstrādes modeļus.  Saite: https://www.cursor.so/

ℹ Pasākums tiek organizēts un līdzfinansēts no Eiropas Savienības projekta “Latvijas Digitālais akselerators” DAoL, ID Nr. 101083718 un Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma ID Nr. 2.2.1.1.i.0/1/23/I/CFLA/002 un “EDIC: atbalsts digitalizācijai un mākslīgā intelekta attīstībai Latvijā” (Nr. 2.2.1.1.i.0/23/I/CFLA/001) un projekta “Development of AI – ICT for Manufacturing EDIH in Latvia” (Nr. 101083983).

ℹ Pasākumu finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

 ℹ Konferenci organizē Valmieras Attīstības aģentūra sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu.

#ESfondi #atbalstsuzņēmējiem #NextGenerationEU #nextgen #InvestEU #digitallatvia #digitālālatvija #ediclatvija #EDIHLatvia #Esfondi #atbalstsuzņēmējiem #Inovācijas #DigitālāTransformācija #Kiberdrošība #AI #Konference2024

______________________________________________________________________

Papildu informācijai:

Ieva Kreile, EDIC projekta eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, ieva.kreile@vidzeme.lv, tālr. +371 22025997

Informāciju sagatavoja:

Dzintars Močs, Vidzemes plānošanas reģions, dzintars.mocs@vidzeme.lv,

Marta Svīķe, Valmieras Attīstības aģentūra, agentura@valmierasnovads.lv