Ar Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu īstenots projekts “Mūrmuižas nocietinātā torņa izpēte” – valsts nozīmes arhitektūras piemineklī “Mūrmuižas nocietinātais tornis” (valsts aizsardzības Nr. 6902) veikta tehniskā apsekošana un pilna apjoma arhitektoniski mākslinieciskā izpēte ar mērķi identificēt kultūrvēsturiskās vērtības un definēt turpmākās nepieciešamās darbības to saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī noteikt esošo konstrukciju tehnisko stāvokli.
Veicot torņa tehnisko apsekošanu, konstatēts, ka torņa ēkas nesošās konstrukcijas – pamati, nesošās sienas, 1. stāva pārsegums un jumta konstrukcija – ir apmierinošā stāvoklī. Savukārt 2. stāva pārseguma nestspēja nav pietiekoša uz tā balstītā jumta slodzes uzņemšanai, un tā stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs. Neapmierinošā stāvoklī vērtējams arī jumta segums. Tornim esošās piebūves sienas ir ar ievērojamiem bojājumiem, tādēļ tā vērtējama kā pirmsavārijas stāvoklī esoša.
Objekta kultūrvēsturiskā un arhitektoniski mākslinieciskā izpēte apliecinājusi, ka Mūrmuižas nocietinātais tornis ir būvēts 16. gadsimtā, kad Mūrmuiža piederēja Zviedrijas valsts kancleram Akselam Uksenšērnam. Pirmās dokumentāli fiksētās ziņas par Mūrmuižas nocietināto torni ir lasāmas 1698. gadā veiktajā Mūrmuižas inventarizācijas ziņojumā. Tur teikts, ka muižā ir bijis kungu ērberģis uz laukakmeņu pamatiem. Netālu no kunga ērberģa bijusi veca mūra ēka, ar kuru ir apzīmēts nocietinātais mūra tornis.
Objekta izpētē ir veikti telpu, ailu un detaļu kontrolmērījumi, konstatēts augsts iepriekšējās izpētēs konstatēto un uzmērīto oriģinālo mūra arhitektonisko daļu un detaļu saglabātības stāvoklis, bet tajā pašā laikā norādīts uz apjomīgiem apdares slāņu zudumiem.
SIA “Arhitekta L. Šmita darbnīca” speciālisti ir snieguši rekomendācijas torņa restaurācijas darbiem, piemēram, torņa piebūvi atjaunot autentiskā veidolā un materiālos, izmantojot esošos (atgūtos) materiālus, veikt fasāžu atjaunošanu, attīrot tās no bioloģiskā apauguma, atjaunojot šuvju aizpildījumu, logu un ārdurvju ailas, demontēt sekundārās elektroinstalācijas detaļas. Ēkas jumtam jāsaglabā oriģinālais siluets, atjaunojot māla dakstiņu segumu un kastes tipa dēļu jumta dzegas. Iekštelpās nepieciešams atjaunot pirmā un otrā stāva sienu autentisko kaļķu apmetumu, kā arī izveidot ēkas kultūrvēsturiskajam statusam atbilstošu un plānotajai funkcijai piemērotu grīdu un griestu konstrukciju un apdari. Pagraba telpā jāatjauno māla ķieģeļu klona grīda, jāatjauno pārseguma velves ķieģeļu mūra virsmas, kā arī jānodrošina telpas vēdināšana.
Veiktās izpētes ir kā pamats torņa turpmākiem remontdarbiem un attīstībai, lai nodrošinātu tā vēsturiskam veidolam atbilstošu saglabāšanu ilgtermiņā. Lai veiktu turpmākos soļus ēkas atjaunošanā, pašvaldība meklēs iespējas gan ārējā finansējuma piesaistei, gan steidzamu un neatliekamu darbu veikšanai paredzēs finansējumu savā budžetā.
Izpētes saskaņā ar noslēgto līgumu veica SIA “Arhitekta L. Šmita darbnīca”. Kopējās projekta izmaksas ir 4356,00 EUR, kas pilnā apmērā ir Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums.
