No 5. septembra līdz 29. oktobrim Siguldas novada bibliotēkā būs skatāma ilustrāciju izstāde “Kurbads. Latvju varoņstāsts”. Tā vizuāli atdzīvina tautas stāstu par Kurbadu, kura vērtības stiprinājušas garu un devušas možumu paaudzēm. Ilustrācijas tapušas dzejnieka Guntara Godiņa radītajai tautas pasakas apdarei grāmatā “Kurbads. Latvju varoņstāsts”, bet bagātīgo Kurbada pasauli attēlojušas mākslinieces Sindija Anča un Marika Eglīte.
Izstāde paver ieskatu Kurbada varoņdarbu attainojumā – multimediālajā grāmatā “Kurbads. Latvju varoņstāsts”, kurā satikusies latviešu folklora ar mūsdienu tehnoloģijām, paverot iespēju izdzīvot seno teiku un liekot lappusēm atdzīvoties.
“Pasakas un teikas ir mūsu saprašanas, domāšanas un mentalitātes atspulgs. Mītiskie varoņi ir atrodami katras tautas folklorā, tie ir ļoti nozīmīgi spēka un gudrības simboli. Pateicoties Andrejam Pumpuram un Rainim, mēs labi pazīstam Lāčplēsi, bet ēnā palicis otrs latviešu mītiskais varonis – Kurbads. Balstoties uz latviešu tautas pasaku par Kurbadu, esmu padarījis šo vēstījumu mazliet mūsdienīgāku un koncentrētāku, tomēr saglabājot folkloras specifiskos principus un savdabīgo valodu,” stāsta grāmatas autors, dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš.
Ikviens aicināts izmēģināt arī īpaši grāmatai izveidoto digitālo lietotni “KurbadsLV”, kas pieejama Google Play un Apple App Store. Izmantojot papildinātās realitātes (Augmented Reality) tehnoloģiju, grāmatas lappuses atdzīvojas – parādās mošķi, milži un velni, un skan grupas Skyforger mūzika.
Pirmo tautas pasaku par Kurbadu pierakstīja un sakārtoja folklorists Anss Lerhis-Puškaitis, kurš dzīvoja un strādāja bijušajā Lancenieku skolas ēkā, tagadējā Džūkstes Pasaku muzejā. 2010. gadā latviešu folkmetāla grupa Skyforger izdeva albumu “Kurbads”, kas saņēma Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu kā gada labākais roka albums. 2019. gadā Kurbads atdzima uz skatuves multimediālā metāloperā “Kurbads. Ķēves dēls”.
8. oktobrī notiks tikšanās ar mākslinieci, ilustrāciju izstādes “Kurbads. Latvju varoņstāsts” autori Sindiju Anču, grāmatas autoru, dzejnieku, atdzejotāju un tulkotāju Guntaru Godiņu, kā arī filologu, folkloras pētnieku un stāstnieku Gunti Pakalnu.
