8.oktobrī noslēdzās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rīkotās visaptverošas valsts aizsardzības mācības Namejs 2025. Tās turpinājās veselu mēnesi, un gan jau daudzi redzēja pa ceļiem pārvietojamies militāro tehniku vai iesaistītos dienestus. Viens no aspektiem, kas tika trenēts un attiecas arī uz ikvienu, bet būtībā palika mums neredzams, bija pašvaldību spēja reaģēt valsts mēroga draudu situācijā. Tāpēc lielajās mācībās no 1. līdz 3. oktobrim katrā pašvaldībā civilās aizsardzības komisijām bija jānorīko cilvēki, kuri bija gatavi reaģēt uz iespējamo mācību krīzi (24 stundu gatavības režīmā, pat ja tas notiktu naktī). Taču ja armijas mācībās notika reāla tehnikas pārvietošanās un karavīru darbošanās, tad pašvaldībām treniņš aizritēja administratīvu lēmumu līmenī.
Pašvaldības gatavība
Par pieredzi, gatavojoties mācībām, pastāstīja Limbažu novada izpilddirektors Artis Ārgalis. – Kam mēs gatavojāmies? Pamatā cilvēku evakuācijai un tehniskajam nodrošinājumam, lai tur, uz kurieni mēs evakuējam, būtu ūdens, ēdiens un tā tālāk. Lai būtu transports, ar ko evakuēt, uzskaites kārtība un viss pārējais. Ja būtu jāpieņem evakuējamās personas, kur mēs cilvēkus, piemēram, guldītu. Mācību gaitā civilās aizsardzības komisija vienu reizi sanāca kopā un pārrunāja aktualitātes un tābrīža notikumus, kas tika izspēlēti.
Civilās aizsardzības komisiju vada Sigita Upmale un tajā ietilpst galvenie speciālisti – lēmumu pieņēmēji. Tie ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, tāpat NBS pārstāvji un citi. – Konkrēti uzdevumi līdz mūsu pašvaldībai šajā gadā neatnāca. Tātad faktiski mēs tagad vienkārši sekosim līdzi, ko secinās Nacionālie bruņotie spēki un atbildīgās iestādes, – precizēja A. Ārgalis. Tāpat kā pērn vairāk aktivitāšu bija novados, kas atrodas tuvāk valsts austrumu robežai.
Tomēr mācības bija iemesls pārbaudīt un atjaunināt informāciju, kas apkopota novada civilās aizsardzības plānā. Tas ir internetā publiski pieejams dokuments (140 lpp.), kurā apkopoti gan dažādi iespējamie apdraudējumi, gan atbildīgie, arī pieejamie resursi un iespējamie risinājumi dažādās krīzes situācijās. Būtība tā ir darba instrukcija.
A. Ārgalis sacīja, ka droši vien tiks organizēts kopsavilkuma pasākums, kurā tiksies atbildīgie no pašvaldībām un citām iestādēm. – Tad arī saliks kopā jaunus uzdevumus, lai labāk sagatavotos nākamajām mācībām un uzlabotu savus civilās aizsardzības plānus. Protams, uzlabojumi vajadzīgi ne tikai uz papīra. Jāzina, ko varam realizēt, kad būtu vajadzība. Pats svarīgākais, lai dokumentos nesaraksta muļķības, bet lai plāns ir saprotams un turklāt – izpildāms, – viņš pauda pārliecību.
Pašvaldība kā vienu no saviem uzdevumiem redz palīdzību cilvēkiem, kuri krīzes situācijā paši nevar evakuēties. Un tieši šeit ir arī visvairāk neatbildēto jautājumu, kas kļuva skaidri daudzās Latvijas pašvaldībās jau pirms mācībām. Izpilddirektors precizēja: – Runa ir par veciem, arī gulošiem cilvēkiem. Arī pansionātiem, kur jāgādā par īpašu pārvietošanu. Protams, gan Limbažu novadā, gan citviet valstī ir problēmas, kam neesam gatavi. Pat nezinu, kura Eiropas valsts vispār ir gatava evakuēt, piemēram, paliatīvās aprūpes centra klientus…
Patvertņu jautājums
Kara draudu gadījumā bez evakuācijas vai evakuēto uzņemšanas par otru būtisku civilās aizsardzības aspektu kļūst bumbu patvertnes. VUGD šobrīd ir apsekojis pagrabus, kas varētu tikt izmantoti šim mērķim. Novada izpilddirektors skaidroja: – Mums ir atzinumi, kas atbilst un kas ne. Ir vietas, kas atzītas par lietojamām, bet absolūtais vairākums no apsekotajām ir nelietojamas vai daļēji atbilstošas. Patvertņu pielāgošanai un aprīkošanai Limbažu pilsētā izsludināts iepirkums par septiņām vietām, kas atzītas par daļēji atbilstošām. Plānojam nodrošināt minimālās prasības – lai tur būtu neatkarīgs elektrības pieslēgums, risinājumi dzeramajam ūdenim un kanalizācijai. Galvenā ideja – lai tur var droši uzturēties trīs līdz piecas stundas.
Viena no galvenajām Limbažu patvertnēm, kas jau tagad uzrādās aplikācijā 112, ir kultūras namā, kam ir ievērojams pagrabs. Tajā var izvietot salīdzinoši daudz cilvēku. Bet arī šī patvertne tikai daļēji atbilst visām prasībām, jo kultūras nama aizmugurējās durvis, pa kurām būtu jādodas uz patvertni, nav no nedegoša materiāla un nav noturīgas ne pret kāda veida triecienu. Arī tās pirmajā patvertņu pielāgošanas projektā būs jāmaina. – Veiksim dažādus kosmētiskus uzlabojumus, elektroinstalāciju atjauninājumus, sakārtosim grīdas, atbrīvosim ventilācijas šahtas, lai nodrošinātu dabīgo. Pielāgojot pagrabus, plānots arī likvidēt laika gaitā uzbūvētās starpsienas.
Attiecībā uz patvertnēm šobrīd mainās likumi un ar tiem saistītie būvnormatīvi. Jaunajām mājām – gan publiskajām gan daudzdzīvokļu, kuru projekti tiks iesniegti no 2027. gada 1. janvāra, – jābūt paredzētām patvertnēm. Turklāt tās iedalīs trīs kategorijās. Septiņas patvertnes, kas tiks uzlabotas, lai tās varētu atzīt par pilnībā lietojamām, atbildīs 3. kategorijai. Pēc likuma definīcijas tai jāmazina ietekme no sprādziena triecienviļņa un šķembām. Katras patvertnes pielāgošanā Limbažos vajadzēs ieguldīt aptuveni 40 tūkstošus eiro. Uz jautājumu, kāpēc tas viss tikai novada centrā, A. Ārgalis skaidroja, ka civilā aizsardzība tiek vadīta un koncentrēta ap lielākajām apdzīvotajām vietām. Lauku teritorijās speciālas patvertnes netiks veidotas. Pēc viņa vārdiem kā īslaicīga patvertne laukos der jebkurš pagrabs. – Ja nepieciešams, notiek evakuācija uz vietām, kur ir visvairāk iedzīvotāju. Limbaži mūspusē ir pilsēta ar vislielāko iedzīvotāju blīvumu. Tas, par ko jāparūpējas, – lai patvertnē nebūtu bardaks. Un to mēs faktiski ikdienā darām apsekojot. Vadlīnijas paredz, ka jebkura patvertne vai pagrabs, kas ir zem kultūras namiem, skolām un tamlīdzīgi, jāuztur tā, lai 24 stundu laikā to būtu iespējams izvākt un cilvēki tur var īslaicīgi – dažas stundas – patverties.
Jātrenē spējas
Trīs dienu civilās aizsardzības mācības, iesaistot visas pašvaldības, valstī notiek jau otro gadu. Novada izpilddirektors ir pārliecināts, ka tās kļūs par ikgadēju spēju pārbaudi. – Iepriekš Nacionālie bruņotie spēki darbojās atsevišķi savā “Namejā”, bet no pērngada visaptverošās valsts aizsardzības mācības rīko visur. Tajās iesaistās visas civilās aizsardzības komisijas no pašvaldībām un iestādes. Ikvienam jāsaprot, ka tajā brīdī, kad tiešām jārīkojas, nekas vairs nesakrīt ar to, kas rakstīts plānā. Un tas, kas jātrenē, ir spējas orientēties, pieņemt lēmumus, turklāt operatīvi. Jābūt gataviem reaģēt un koordinēt savas darbības ar Nacionālo bruņoto spēku prasībām.
Tie, kurus interesē civilās aizsardzības plāna detaļas, ar to var iepazīties iinternetā: https://www.limbazunovads.lv/lv/civilas-aizsardzibas-plans
